decoration decoration decoration
decoration
leaf leaf leaf leaf leaf
decoration decoration

Aizņemtība kā statusa simbols

Teju 130 gadus atpakaļ ekonomists un sociologs Torstens Veblens uzskatīja, ka acīmredzama atturēšanās no ikdienas došanās uz darbu peļņā ir kā augstākā finansiālo sasniegumu atzīme. Citiem vārdiem sakot, jo bagātāki jūs kļuvāt, jo mazāk praktiska darba jūs darījāt, jo jūsu nauda strādāja jūsu vietā un ģenerēja ienākumus, atvēlot jums daudz brīvā laika hobijiem vai vienkāršai slinkošanai un nekā nedarīšanai, lai luotettava pikavippi. Veblena teorija tajos laikos darbojās ļoti labi, bija tikai daži izņēmumi, kad bagāti cilvēki izvēlējās strādāt 5 dienu darba nedēļu, lai nopelnītu vēl vairāk. Bet jūs noteikti būsiet pamanījuši, ka mūsdienās tā gluži vairs nav. Mūsdienās ir iespējams uzminēt, cik bagāts ir kāds indivīds, tikai balstot savus novērojumus tajā, cik garas stundas šie indivīdi pavada savā darba vietā vai personīgajā biznesā. Bagātākie vīrieši un sievietes mūsdienās vidēji strādā daudz vairāk un ģimenei velta daudz mazāk laika nekā tie, kas ir nabadzīgāki savos ienākumos.

Aizņemtība kā statusa simbols ir orientēts uz sabiedrības uztveri, ka aizņemtajam cilvēkam ir visi vajadzīgie un svarīgākie cilvēkkapitāla raksturlielumi (piemēram, augsta kompetence un izteiktas ambīcijas) un tāpēc viņi ir īpaši pieprasīti darba tirgū un tiek nodarbināti līdz maksimumam savas neaizstājamās inteliģences dēļ. Interesants pavērsiens ir tāds, ka mēs vairs nevērtējam otru pēc luksusa precēm, kas viņam pieder – dārga pulksteņa vai automašīnas, kas tagad tiek masveidā ražotas un plaši pieejamas ikvienam. Mēs vērtējam pašu indivīdu, paroti to, cik ļoti viņš izpaužas savā aizņemtībā, nemitīgi visiem kladzinot, ka ir aizņemts, ka viņam nav laika, jo ir iesaistīts vairākos lielizmēra projektos vienlaicīgi un tamlīdzīgi. Mēs vērtējam cilvēku pēc tā, cik augstu viņa prasmes tiek novērtētas darba tirgū. Pamatprincips aizņemtībai kā statusa simbolam ir pārliecība, ka konkrētā indivīda laiks ir ārkārtīgi vērtīgs. Tādejādi sabiedrībā rodas priekšstats – jo aizņemtāks jūs izskatāties un izklausāties līdzcilvēku vidū, jo svarīgāks jūs esat.

Pagājušā gada sākumā Silvija Beleza, Kolumbijas Biznesa skolas mārketinga profesore, kopā ar saviem kolēģiem bija tik ļoti iedvesmojušies no šī brīža populārās lielīšanās un sūdzēšanās par to, cik daudz mēs strādājam un cik aizņemti esam, ka viņi izveica pētījumu, lai saprastu, vai aizņemtībā darbojas kā statusa simbols citu cilvēku acīs. Kādā eksperimentā pētnieki iepazīstināja pētījuma dalībniekus ar personu, kas regulāri sociālo tīklu statusa atjauninājumos publicē ziņas, kuras atspoguļo pastiprināto nodarbinātību darbā, un lika salīdzināt to ar citu personu, kuras darba pienākumi un amats ir saistītas ar nesteidzīgāku dzīvesveidu. Pētnieki jautāja: ko pētījuma dalībnieki varētu secināt par šiem cilvēkiem? Vai viņi domā, ka viņi ir bagāti? Vai viena indivīda statuss ir augstāks kā otram vai tomēr nē? Pētnieki bez liela pārsteiguma atklāja, ka cilvēki domā, ka aizņemtākā persona noteikti ir svarīgāka un ar augstāku statusu sabiedrībā.

Pētnieki to skaidro ar to, no kā mūsdienās sastāv ekonomika, un faktu, ka lielākā daļa no mūsu veicamā darba šodien ir tieši pakalpojumu jomā. Tās ir darbavietas, kurām vajadzīgs cilvēka intelektuālais kapitāls, kam nepieciešams vairāk domāšanas nekā senos laikos, kur galvenie sektori bija lauksaimniecība vai rūpniecība – tātad smaks fizisks darbs, ne inteliģence. Salīdzinājumā ar lauksaimniecību un ražošanu, mūsdienu darba tirgus vairāk ir atkarīgs no konkurētspējīga talanta un cilvēkkapitāla inteliģences tirgus, tādēļ, jo vairāk jūs strādājat un šķietat aizņemts, jo pieprasītāki jūs būsiet kā talanti darba tirgū.

loading
×